Vai virsstundas liecina par lielāku darba ražīgumu?

Vai virsstundas liecina par lielāku darba ražīgumu?
Alvis Krēķis3

Būvniecības uzņēmuma “BauArt” valdes priekšsēdētājs Alvis Krēķis

No 1. augusta būvniecībā stāsies spēkā izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā – atbilstoši Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas lēmumam piemaksa par virsstundu darbu tiks noteikta 50 % apmērā no nolīgtās algas. Patlaban ģenerālvienošanās paredz, ka būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu jāveic atbilstoši vispārējai kārtībai 100 % apmērā. Izmaiņas aktualizē jautājumu par virsstundu lomu būvniecības nozarē un to, kā atrast līdzsvaru starp projektu izpildes termiņiem, produktivitāti un darbinieku labbūtību.


Virsstundas nav efektivitātes rādītājs

Sabiedrībā nereti valda priekšstats, ka virsstundas ir apliecinājums lielai noslodzei vai uzņēmuma veiksmīgai darbībai. Būvniecībā situācija ir sarežģītāka – ja virsstundas kļūst par ikdienu, tas bieži vien liecina nevis par augstāku produktivitāti, bet gan par pretējo. Noguris darbinieks strādā lēnāk, pieļauj vairāk kļūdu, savukārt būvniecībā kļūdu cena var būt ļoti augsta.

Tāpēc arī “BauArt” ikdienā cenšamies darbu organizēt tā, lai nepieciešamība pēc virsstundām būtu iespējami reta – mūsdienu būvniecībā arvien lielāka nozīme ir precīzai plānošanai, darbu secības organizēšanai un efektīvai resursu izmantošanai. Jo labāk projekts ir sagatavots, jo mazāka iespēja, ka regulāri būs nepieciešams strādāt virsstundas.


Laikapstākļu un sezonalitātes ietekme

Vienlaikus būvniecība nav biroja darbs, kur visus procesus iespējams precīzi ieplānot mēnešiem uz priekšu. Nozari būtiski ietekmē laikapstākļi, sezonālās svārstības un dažādi neparedzami faktori – ja darbus vairākas nedēļas kavē lietus vai citi iemesli, zaudētais laiks ir jāatgūst vēlāk. Tieši vasaras mēneši ir periods, kad būvlaukumos iespējams paveikt visvairāk – ilgāk ir gaišs, laikapstākļi salīdzinoši stabili un daudzi āra darbi ir daudz vieglāk realizējami nekā rudenī vai ziemā. Tāpēc praksē ir situācijas, kad virsstundas kļūst par nepieciešamu instrumentu, lai ievērotu līgumsaistības un projekta termiņus.


Darbinieku labbūtība kļūst arvien svarīgāka

Pēdējos gados būvniecības nozare arvien vairāk domā ne tikai par darba apjomu, bet arī par darbinieku veselību un ilgtermiņa motivāciju. Darbaspēka pieejamība joprojām ir viens no lielākajiem nozares izaicinājumiem, un uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka cilvēki nav neizsmeļams resurss. Tāpēc jautājums par virsstundām ir arī jautājums par darba vidi, drošību un spēju saglabāt profesionālus speciālistus nozarē. Ilgstoša pārslodze nepalīdz ne uzņēmumam, ne darbiniekam, ne pasūtītājam.


Svarīgākais ir saprātīgs līdzsvars

Izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā pašas par sevi būtiski nemainīs būvniecības ikdienu. Lielākā daļa uzņēmumu arī turpmāk centīsies darbu organizēt tā, lai virsstundas būtu izņēmums, nevis norma. Taču pilnībā atteikties no tām būvniecībā nav iespējams.

Svarīgākais ir saglabāt saprātīgu līdzsvaru starp projektu termiņiem, uzņēmuma konkurētspēju un darbinieku interesēm. Būvniecība vienmēr būs nozare, kurā nepieciešama elastība, taču ilgtermiņā ieguvēji būs tie uzņēmumi, kas spēs nodrošināt ne tikai kvalitatīvu rezultātu pasūtītājam, bet arī ilgtspējīgus darba apstākļus saviem darbiniekiem.

Comments
bauart